Pamatojoties uz šo interviju, poļu valodā ir publicēts raksts No biogāzes līdz biometānam – ko Polija var iemācīties no Somijas? – Agronomist 30.9.2026 agronomist.pl tiešsaistes platformā, autore Anna Czasak, kura intervēja Jani Kangasaho (JK) no Biovoima.
Puolassa on paljon orgaanista raaka-ainetta, kokemusta biokaasun tuotannosta ja pääsy teknologiaan. Biometaanimarkkinan kehittymisen kannalta puuttuvat vielä vakaat sääntelyolosuhteet, jotka mahdollistaisivat sijoittajille hankkeiden rakentamisen ennustettavalla, pitkän aikavälin tulomallilla. Haastattelussa käydään läpi kuinka paljon maksaa siirtyminen maatalouden biokaasun tuotannosta biometaanin tuotantoon ja mitä Puola voisi oppia Suomelta, vastaukset Agronomistin kysymyksiin ovat Biovoiman myyntijohtajalta Jani Kangasaholta.
JK: No mūsu viedokļa Polija atrodas ļoti interesantā tirgus attīstības posmā. Valstij jau ir ievērojama pieredze biogāzes ražošanā, un tās izejvielu potenciāls, jo īpaši lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, ir viens no lielākajiem Eiropā. Nākamais solis ir pāreja no biogāzes izmantošanas galvenokārt elektroenerģijas un siltuma koģenerācijai uz biometāna ražošanu plašākā mērogā.
Lai tas notiktu, nākamais svarīgais solis ir pārvērst esošo regulējuma sistēmu un atbalsta programmas konkrētos investīciju lēmumos. Polija ir ieviesusi vairākus mehānismus, kas atbalsta biometāna attīstību, un investoru interese ir ievērojama, taču daudzi projekti joprojām gaida lēmumus par finansējumu, pirms tie var turpināties. Tehnoloģija ir nobriedusi un pārbaudīta; tirgum tagad ir nepieciešama lielāka paredzamība atbalsta sistēmu īstenošanā, lai projekti varētu pabeigt finansējuma piesaisti un pāriet uz būvniecības posmu.
JK: Trīs galvenie faktori ir stabila biogāzes ražošana, pietiekama un uzticama izejvielu pieejamība, kā arī efektīvs biometāna pārdošanas kanāls. No tehniskā viedokļa ir jāanalizē neapstrādātās biogāzes daudzums un sastāvs, tostarp metāna saturs, sērūdeņradis un citi piemaisījumi, kā arī fermentācijas procesa vispārējā stabilitāte.
Arī atrašanās vieta ir svarīga. Pieslēgšanās gāzes tīklam ir viena no iespējām, bet ne vienīgā. Biometānu var arī saspiest vai pārvērst šķidrā veidā un nogādāt klientiem. Labi funkcionējoša, stabili gāzi ražojoša biogāzes ražotne bieži vien ir lielisks sākumpunkts, jo šādā gadījumā pārstrādes sistēmu var iekļaut kā nākamo ražotnes attīstības posmu.
JK: Ieguldījuma apjoms ievērojami atkarīgs no iekārtas jaudas un no tā, kāda infrastruktūra jau ir pieejama.
Kā vispārīgs orientieris, biometāna pārstrādes sistēma kopā ar nepieciešamajām papildu iekārtām var prasīt aptuveni 1,5–4 miljonu eiro lielu investīciju. Tīkla pieslēguma risinājums, spiediena paaugstināšana, uzpildes stacijas vai BioLNG ražošana var palielināt kopējās investīcijas.
Nav tādas minimālās jaudas, kas būtu vienlīdz ekonomiski izdevīga. Kā vispārējs noteikums, projekti kļūst īpaši interesanti, ja neapstrādātās biogāzes ražošanas apjoms ir apmēram 300–500 Nm³/h vai pārsniedz šo līmeni, lai gan arī mazākas iekārtas var būt ekonomiski pievilcīgas, ja tām ir pieejama lēta izejviela, augsta izmantošanas pakāpe un stabils biometāna iepirkuma modelis.
Tāpēc mēs iesakām katru projektu izvērtēt atsevišķi, nevis piemērot vienu vispārēju minimālo jaudu.
JK: Somija sāka attīstīt savu biometāna tirgu agrāk, tāpēc tai ir lielāka pieredze gan tehnoloģiju, gan dažādu biometāna biznesa modeļu jomā.
Viena no svarīgākajām atziņām no Somijas ir tā, ka biometānu nevajadzētu uztvert vienkārši kā vienu no jaunajiem enerģijas ražošanas veidiem. Tas ir arī atjaunojams degvielas veids un svarīga aprites ekonomikas sastāvdaļa. Somijā liela nozīme ir bijusi biometāna izmantošanas attīstībai transporta nozarē, kā arī iespējai izveidot dažādus biznesa modeļus: piegāde tīklam, transporta degviela un tiešas piegādes rūpniecības klientiem.
Tomēr Polijai nav jākopē Somijas modelis. Polijai ir ievērojami lielāks lauksaimniecības sektors, un tādējādi tai ir potenciāls attīstīt biometāna ražošanu ievērojami lielākā mērogā. To, ko Polija var pārņemt no Somijas pieredzes, ir paredzamas regulēšanas nozīme, pārbaudītu tehnoloģiju integrēšana un ilgtermiņa pieprasījuma radīšana pēc atjaunojamās gāzes.
JK: Nav vienas atbildes, kas derētu visām saimniecībām.
Elektroenerģijas un siltuma koģenerācija var palikt ļoti labs risinājums, ja gan elektroenerģiju, gan siltumu var efektīvi izmantot. Tomēr, ja ievērojamai daļai siltuma nav produktīva izmantojuma, biogāzes pārstrāde biometānā var kļūt arvien pievilcīgāka.
Pirms lēmuma pieņemšanas īpašniekam būtu jāizanalizē ieņēmumi no elektroenerģijas, siltuma izmantošanu un vērtību, biometāna pārdošanas cenu, attālumu līdz gāzes tīklam vai galapatērētājam, iekārtas jaudu, izejvielu izmaksas un turpmākās investīciju vajadzības.
Biometāns var arī pavērt ceļu uz pilnīgi jaunām klientu grupām, tostarp transporta nozari, rūpniecību un uzņēmumiem, kas vēlas samazināt savu oglekļa pēdas nospiedumu.
JK: Kopš brīža, kad Biovoima sāka darboties Polijas tirgū, esam novērojuši acīmredzami pieaugošu interesi par biometānu. Mēs saņemam pieprasījumus gan par jaunām biometāna ražotnēm, gan par esošo biogāzes ražotņu pārveidošanu biometāna ražošanai. Esošo iekārtu īpašnieki arvien biežāk izvērtē, vai biogāzes pārstrāde biometānā varētu nodrošināt pievilcīgāku ilgtermiņa biznesa modeli nekā vienkārši turpināt ražot elektroenerģiju.
Vienlaikus mēs novērojam pieaugošu interesi par lielākiem lauksaimniecības un rūpniecības projektiem, kuros biometāna ražošana tiek plānota jau no paša sākuma.
Mēs uzskatām, ka šis segments nākamajos gados var kļūt par vienu no Polijas biometāna tirgus galvenajiem virzītājspēkiem. Pašlaik mums ir vairāki Polijas projekti dažādās stadijās — sākot no priekšizpētēm un budžeta piedāvājumiem līdz pat komerciālām sarunām, kas jau ir sasniegušas nākamo posmu.
JK: Viens no svarīgajiem aspektiem ir tas, ka Polija nesāk no nulles. Tai jau ir daudz darbojošos biogāzes ražotņu, ļoti liels lauksaimniecības sektors, spēcīga pārtikas rūpniecība un ievērojams izejvielu potenciāls.
Biometāna ražošanas tehnoloģija ir pilnībā attīstīta un komerciāli pieejama. Tāpēc šobrīd galvenais jautājums vairs nav tas, vai Polija spēj ražot biometānu, bet gan tas, cik ātri valsts spēs radīt apstākļus, lai šīs investīcijas attīstītu plašā mērogā.
No investora viedokļa izšķiroša nozīme ir regulējuma paredzamībai, biometāna iegādes iespējām ilgtermiņā un projektu finansējamībai (bankability).
Ja tiks radīti šie priekšnoteikumi, mēs uzskatām, ka Polijai ir visi pamatpriekšnoteikumi, lai kļūtu par vienu no nozīmīgākajiem biometāna tirgiem Eiropā.
Papildu informācija par šo tēmu:
Jani Kangasaho | Pārdošanas direktors, partneris
jani.kangasaho@biovoima.fi | +358 50 468 7907
"*" norāda obligātos laukus
© 2026 Biovoima
Konfidencialitātes politika
